DILI, 03 abril 2024 (TATOLI)–Deputadu husi bankada Partidu Demokrátiku (PD) iha Parlamentu Nasionál (PN), António da Conceição ‘Kalohan’, hateten Karta Pastorál husi Igreja Katólika ba Paskua 2024 nenian relfete duni situasaun atuál ka situasaun ohin loron nian.
Notísia Relevante:Karta Pastorál Paskua 2024: Seidauk iha edukasaun polítika ba konsensu nasionál
“Igreja ninia ne’e lian profétiku, kuandu profeta sira-ne’e fanu no haklaken nafatin, igreja halo nia papél ida-ne’e. Ha’u hanoin di’ak tebes ba ita nafatin konsensializa. Ami hotu ne’ebé hanesan envolve aan iha polítiku ninian, tanba ami labele hanoin dehan katak, sekedar hola pozisaun ida atu aseita de’it dokumentu fraternidade umana hodi adopta unanimidade, to’o de’it mak simu dokumentu ne’e. Maibé, ita laiha asaun ne’e, fila-fali ba ami sira-ne’e hotu hodi hanoin se realmente ami ne’e komprometidu duni atu moris hanesan maun-alin, fraternidade umana. Moris maun-alin ne’e tenke iha uma-laran ne’e uluk mak sai ba li’ur,” nia hateten ba jornalista sira iha PN, kuarta ne’e.
Ida-ne’e iha entendimentu ida katak, bele ko’alia ba malu, konserteza ema hotu tau ona hanoin di’ak atu dudu dezenvolvimentu no dezenvolvimentu ne’e la’o ba oin ema investidór husi rai-li’ur mós iha konfiansa mai TL, nune’e TL tenke iha kondisaun estabilidade polítika no seguransa rasik.
Kona-ba karta Pastorál iha aspeitu setór saúde, edukasaun no ekonomia nian ne’e hanoin Governu tenke tau atensaun.
“Governu da-sia kompromete ba povu ida-nian liuhusi setór importante tebes mak edukasaun ho saúde. Rekursu umanu importante tebes ba vida nasaun nian, maibé nia labele iha ema falta ai-moruk tanba konstituisaun mós hato’o saúde no edukasaun ne’e gratuitu. Ha’u hanoin situasaun ida grave, presiza tebes hadia, no se bele buka konsensu atu dehan iha saúde, edukasaun labele iha kór polítiku. Ida-ne’e mak igreja nia lian iha sentidu ba buat sira-ne’e hotu,” Deputadu husi bankada Governu ne’e hateten
Deputada PLP, Maria Angelina Sarmento, hateten karta Pastorál husi Igreja Katólika nu’udar jestu responsabilidade husi Igreja nian ba Estadu, no hanesan ema polítiku apresia tebes ho karta refere tanba konteúdu husi karta ne’e refleta situasaun real ne’ebé mak ohin loron ita-nia rai enfrenta.
“Ligadu ho falta aimoruk, Governu ida ne’e tenke hatene jere rekursu no ami hanesan bankada opozisaun, iha dever polítika atu fó hanoin,” nia hateten.
Nu’udar bankada opozisaun sempre kestiona iha setór saúde falta aimoruk no profisional saúde, no preokupasaun seluk iha setór edukasaun rasik, hodi fó hanoin ba ezekutivu tau atensaun.
Enkuantu, iha karta Pastorál Paskua halerik iha aspetu oioin hanesan iha aspetu moral, haree timoroan barak mak hahú lakon konsiénsia ka lakon sentidu pekadu nian. Hahalok pekadu nian moris buras iha sosiedade ida-ne’ebé nakonu ho sentimentu autosufisiente (sente aan natoon ho aan rasik de’it), egoista (hanoin aan de’it), hedonista (hakarak ksolok de’it) no materialista (kaan sasán sira mundu nian de’it).
Iha tendénsia ema hakarak hasees husi Maromak husi nia moris, hodi troka ho sasán, ídolu ka maromak falsu no ksolok loron-baluk nian. Bainhira valór morál mak laiha ona halo ema lakon diresaun no laiha tan prinsípiu moris nian, ema sai atan ba nia paisaun, inklinasaun ba buat aat no ba hahalok pekadu sira.
Iha aspeitu sosiál, TL hasoru hela krize iha valór sosiál katak relasaun entre ema-ne’ebé bei’ala sira uluk kuda ona iha timoroan sira-nia fuan hahú mihis, sentimentu unidade nu’udar timoroan ne’ebé moris husi rai ida-ne’e hahú lakon tan de’it infiltrasaun husi ideia sira grupizmu nian, ne’ebé halo foinsa’e barak halis ba grupu ida hodi sai funu-baluk ba grupu seluk.
Eziste movimentu no grupu balun iha sosiedade nia leet ne’ebé hanorin kona-ba ódiu, vingansa, violénsia no krime maun-alin oho malu nian. Iha mós família barak ohin loron halerik tan kuran domin iha uma laran, fidelidade iha moris matrimóniu nian sai mihis ba beibeik, oan sira abandonadu tan de’it arrogánsia inan-aman sira-nian, imaturidade iha desizaun atu harii família hamosu abortu no halo uma-kain barak naksobu lalais.
Deputadu CNRT, Patrocínio dos Reis Fernandes, apresia ho Igreja Katólika Timor-Leste hasai iha semana santa, kona-ba situasaun rai laran, hanoin ida-ne’e obrigasaun ida husi Igreja atu alerta ba sosiedade tomak.
“Ne’e hanesan alerta husi parte igreja nian, atu nune’e ita-nia pais ne’e harii iha sosiedade ne’ebé ke ho morál no valór kulturál,” nia hateten.
Nune’e, timoroan presiza muda paradigma kona-ba edukasaun, as vezes hanoin dehan katak buat ida edukasaun ne’e sentraliza iha eskola sira, eskola sira-ne’e fatin atu ema atu ba aprende siénsia la’ós morál.
Morál ne’e mai husi sosiedade, família liuliu inan no aman, ida-ne’e mak hun no abut ba morál nian, nstituisaun Igreja no eskola sira-ne’e hanesan instituisaun iha obrigasaun atu alerta ka bolu atensaun no la’ós fatin atu aprende morál de’it maibé atu aprende siénsia.
Deputadu FRETILIN, David Dias ‘Mandati’, konsidera karta Pastorál ne’ebé fó sai pertinente, tanba uluk iha funu laran promete buat barak ba malu, solidaridade, fraternidade, sosiedade justa no sira seluk, maibé ohin loron ida-ne’e laiha.
Nune’e, igreja mosu morál ho nia definisaun badak katak, espiritu dedikasaun ne’e la’ós ba sasan deit, maibé oinsá atu respeita malu, ajuda malu, no halo solidaridade ba malu mak morál ninia definisaun lolos espiritu dedikasaun nian.
Jornalista : Nelson de Sousa
Editór : Cancio Ximenes