Projetu produsaun masin iha Pante Makasar kontinua abandonadu, PDHJ observa direta

OEKUSI, 17 Agostu 2026 (TATOLI) –Provedór Direitu Umanu no Justisa (PDHJ), Vírgilio Guterres, sesta semana kotuk, hala’o observasaun direita ba projetu sentru produsaun Masin, ne’ebé lokaliza iha lágoa Maesmone suku Taiboko sub-rejiaun Pante Makasar, Rejiaun Administrativa Espesiál Oekusi Ambeno (RAEOA) abandonadu.
Vírgilio Guterres afirma katak preokupasaun ne’e mai husi komunidade sira no hato’o relatóriu ofisiál ida ba parte PDHJ atu halo fizkalizasaun, tanba projetu referidu abandona dezde fulan-Outubru 2025 to’o ohin loron.

Tanba ne’e, nu’udar autoridade PDHJ, rekomenda ba Governu liuhusi Ministériu Komérsiu no Indústria (MCI), atu kontinua finaliza konstrusaun referida.
Notísia relevante:MCI observa sentru produsaun masin iha Oekusi, prosesu kolleta iha tempu-badak
“Projetu indústria Masin iha suku Taiboko, informasaun husi komunidade hato’o mai PDHJ katak, obra ne’e paradu, tanba dezde Outubru 2025 atividade iha projetu ne’e para totál, komunidade sira lahatene, projetu ne’e finaliza ona ka seidauk, sei hotu ona, komunidade hein hela, ba seremónia finalizasaun, tanba antes ne’e komunidade sira mak oferese rai ne’e, no halo seremónia hatuur fatuk dahuluk,” nia hateten liuhusi konferénsia imprensa hala’o iha edifisíu PDHJ Oekusi, foin lalais ne’e.
Osan povu nian tenke jere ho di’ak

Notísia relevante:Asanami observa sentru produsaun Masin Oekusi no husu atu konsentra
Aleinde ne’e mós, relatóriu ne’ebé PDHJ simu, katak projetu referidu, laiha seguransa, tan ne’e komunidade konsidera katak projetu ne’e paradu tanba relatóriu tama iha PDHJ Delegasaun Territóriál Oekusi, nune’e ekipa PDHJ husi nasionál, konsege vizita direita iha terrenu, no observa katak, defaktu projetu produsaun masin abandona duni.
“Bainhira ha’u vizita hotu, ha’u komunika kedas ho Ministru MCI, no Ministru klarifika katak, projetu ne’e paradu duni, tanba Governu seidauk halo pagamentu ba empreza konstrutora. Maibé iha sinál pozitiva katak, antes ne’e halo ona kontratu estensaun ba empreza atu kontinua fali obra ne’e,” nia hateten.

Tanba ne’e, Virgílio Guterres, kontinua rekomenda nafatin ba Governu liuhusi Ministériu Komérsiu no Indústria (MCI), atu kontinua finaliza projetu referidu, tanba Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, deklara ofisialmente ona katak, osan povu nian tenke jere ho di’ak, nune’e konstrusaun ne’e tenke finaliza ho nia rezultadu ba povu.
Notísia relevante:Governu hatuur fatuk dahuluk sentru produsaun masin iha Oé-Cusse
Rekorde fali katak, iha loron 25 Marsu Ministru Komérsiu Indústria (MCI), Filipus Nino Pereira akompaña ho tékniku sira, observa konstrusaun sentru produsaun Masin, ne’ebé lokaliza iha bairru Maesmone suku Taiboko sub-rejiaun Pante Makasar, Oekusi no tuir planu, sei hahú faze prosesamentu ba kolleta iha tinan ne’e.
Entretantu, sentru investimentu produsaun masin ne’e, Ministériu Komériu Indústria, prevee orsamentu hamutuk rihun $50-resin ba konstrusaun to’o prosesamentu kolleta.
Baze no enkuadramentu legál
Hafoin halo tiha vizita ne’e, PDHJ fó rekomendasaun ofisiál ba Governu liuhusi MCI atu finalize lalais obra ne’e, haktuir ba baze legál no polítika sira tuirmai:
Artigu 27º Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (RDTL) hamutuk ho Lei N.º 7/2004 (Estatutu PDHJ), hateten: “nu’udar órgaun independente ida-ne’ebé iha knaar atu haree no buka hatán sidadaun sira-nia problema hasoru podér públiku, hodi haree loloos hahalok sira-ne’e tuir duni lei, no halo prevensaun no hahú prosesu tomak hodi hadi’a fali injustisa.”
Dekretu-Lei N.º 42/2025 de 15 de Dezembro (ne’ebé regulamenta Lei n.º 3/2025, de 23 de abril, sobre Enquadramento do Orçamento Geral do Estado e Gestão Financeira Pública), diskusaun no enkuadramentu legál kona-ba jestaun efesiente, meius rasionál, no transparénsia ba finansa públika atu garante sustentabilidade no dixiplina orsamentál deskreve iha ninia Preámbulu (Pájina 10) no regulamenta liu husi prinsípiu jerál sira iha ninia artikulasaun (hanesan iha Artigu 6.º kona-ba prosesu planeamentu nian no Artigu 44.º n.º 2 alínea b kona-ba autorizasaun despeza).
Iha parte Preámbulu (Pájina 10) hato’o “…Este diploma constitui um instrumento fundamental para garantir a coerência do ciclo orçamental, a disciplina orçamental, a responsabilização e o uso eficiente dos recursos públicos ao serviço do desenvolvimento sustentável.”
Nune’e mós, iha Dekretu-Lei N.º 41/2025 de 15 de Dezembro (Ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu ba tinan-2026), iha ninia Preámbulu (Pájina 2) hato’o katak:
“Para limitar o aumento das despesas correntes e garantir uma utilização mais eficiente dos recursos públicos, o presente diploma introduz regras específicas… reforçando os mecanismos de responsabilização, transparência e disciplina orçamental…”
Jornalista: Abílio Elo Nini
Editór: Rafael Ximenes de A. Belo

